Iespējams, esat pamanījuši, ka Valentīndienas priekšvakarā portāls Inbox.lv rīkoja mīlestības konkursu. Konkursa noteikumi bija ļoti vienkārši – bija jāatzīstas mīlestībā portālam Inbox.lv!
No visas sirds vēlamies pateikties visiem, kas piedalījās konkursā – mēs saņēmām tik daudz vēstuļu! Baudiet labākās mūsu lietotāju atzīšanās mīlestībā!
|
Kā gribas, lai ilgojies beidzot Tu pats, Lai burvīgs pret mani vēršas inbox skats, Lai reizi pa reizei esi tu klāt, Un sirdis mūsu satiekas te …. Ar saplēstām stīgām vairs neskanēs dziesma, Diendienā vien dzīvoju inbox.lv, Ar vēju prom aiznestas pēdējās lapas, Sintija |
| “Sveiks… Zini… es nezināju, kā Tev par to uzrakstīt, bet tomēr saņēmos…
Mēs ar Tevi tiekamies katru rītu un atvadāmies katru vakaru 365 dienas gadā, 7 dienas nedēļā… Piedod, protams, bet man šķiet, ka mēs ar Tevi jau esam tuvinieki… tuvinieki kopš tā paša brīža, kad es Tevi ieraudzīju, kad man pieslēdza internetu… tiklīdz ieslēdzu monitoru, es ieraudzīju Tevi…. Man uzreiz gribējās kļūt Tev kaut kā tuvāk, un tad es reģistrēju savu e-pastu, savu pirmo e-pastu dzīvē, pie Tevis….. Ar šo e-pastkastīti esmu pārdzīvojusi ļoti daudz – tajā pienāca gan priecīgas vēstules, gan ļoti skumjas, bet Tu jau pats visu atceries, vai ne? Ik dienu mēs ar Tevi kopā piedzīvojām dažādus notikumus, komentāros apspriedām politikas ziņas, kino un šovbiznesa jaunumus, ārkārtas notikumus un kriminālziņas, darba zaudēšanu manā firmā, ko ļoti ilgi apspriedām komentāros, ciemojoties pie Tevis. Varu droši teikt, ka šajos garajos 10 gados mēs ar Tevi esam pārdzīvojuši ļoti daudz – piekrīti, tas ir milzīgs laiks! Un lai nemelo, ka cilvēki nav uzticīgi, ka cilvēki krāpj – Tu varbūt neticēsi, bet es Tev vienmēr esmu bijusi uzticīga! Tu taču esi mans vienīgais avots… Reiz uz īsu brīdi aizgāju pie cita, bet tas nebija nopietni, jo nu nevaru es ar citiem, tici man! Vienkārši nevaru! Tu man esi tik dārgs, ka visi pārējie Tavā priekšā nobāl…. Lūk, sēžu un rakstu Tev, nezinot, vai Tu izlasīsi manu vēstuli, bet ļoti cerēšu, ka tas ir abpusēji…. Tik ļoti gribas tam ticēt…. Īpaši šādos svētkos… Varbūt arī man notiks brīnums?! Tava, Es. Luize |
| Mans mīļais Inbox!
Atceries, kā 2003. gada decembrī tu saņēmi manas pirmās mīlestības vēstules? Mans mīļais Inbox, pēc gandrīz 10 gadiem mēs ar viņu atkal esam kopā. Un tu atkal rūpīgi piegādā man viņa vēstules. Paldies, ka tu biji un joprojām esi uzticams draugs. Paldies, ka glabā mūsu stāsta vēsturi. Es tevi mīlu, mans mīļais Inbox. Priecīgus svētkus! Natālija |
| Mīļais, inbox.lv!
Apsēžos no rīta ar kafijas krūzīti pie datora. Zini, kas ir pirmais par ko iedomājos? Tu! Atveru savu mīļo labo inbox.lv. Mīļa, pierasta lieta, ko var darīt arī sajauktiem matiem un ar spilvena nospiedumiem uz vaiga. Inbox.lv, es tevi ļoti, ļoti mīlu, tāpēc atzīšos, ka man bija dēka ar gmail.com un senāk arī ar btv.lv, flirts ar delfi.lv piedāvāto e-pastu, pat neatceros kā viņu sauca, arī mail.ru. Nu bija… Nu gadījās… Tas tagad ir pagātnē! Piedod! Tu man piedosi, labi? Es taču ļoti ļoti tevi mīlu un tā vairs nedarīšu. Patiešām, patiešām, godīgi! Un vēl esmu izveidojusi otru pastkastīti! Tas, lai tev būtu prieks! Lai tu redzētu, ka mani nodomi ir nopietni. Gribu palikt tikai ar tevi! Mani ar tevi saista satraukums, prieks un brīnuma gaidas. Un liels mīļums. Es gribu palikt vienmēr ar tevi kopā, jo tik labi kā ar tevi, man nebija nedz ar vienu! Bučas! Mīļas, mīļas bučas tikai tev, inbox.lv, p.s. Un vēl man patīk, ka pēc tam, kad paziņoju par spamu, tāds pats vairs nekad neparādās. Paldies, ka mani aizsargā, tāpēc tevi mīlu vēl vairāk… Un vēl (te man mazliet jānosarkst un jāsaka klusām) paldies, ka esi tik godīgs un jauks, ka neesmu no tevis nevienu vīrusu dabujusi! Tu taču zini, cik mūsdienās ar to lietu ir briesmīgi traki! Maija |
Māra |
Alīna |
| Labdien, dārgais Inbox.lv!
Šķiet, ka tas bija pavisam nesen, bet patiesībā – tik sen, kad mēs ar tevi tikko iepazināmies. Tu biji uzticīgs saviem principiem – attīstījies, audzi.. Tev parādījās arvien vairāk sadaļu un iespēju, bet tu nekad neaizmirsi par mani – laika gaitā palielinājās arī vieta pastkastītē, un, kamēr gaidīju nākamo vēstuli, tu spēlēji ar mani spēles, rādīji fotogrāfijas un piedāvāji izstaigāt veikalus. No skata tu esi vienkāršs un mierīgs – bet es zinu, ka varu tev uzticēties, zinu, ka tevī ir viss, kas man vajadzīgs. Grūtos brīžos tu palīdzēji man atrast darbu, skumjos – stāstīji jokus, laimīgos – palīdzēji padalīties ar draugiem. Uz kādu laiku mums nācās šķirties.. Bet tu tik un tā priecīgi atvēri savas skavas – un atmiņu jūra uzreiz uzvēlās milzīgā vilnī. Es tevi mīlu! Ar to dīvaino mīlestību, ko grūti aprakstīt. Tu taču esi daļiņa no manas pagātnes, tagadnes un, visticamāk, arī nākotnes. No sirds novēlu augt, attīstīties un plaukt. Marija |
