(Latvian)
Līdz ar sociālās spriedzes palielināšanos un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, negodīgi cilvēki mantkārīgos nolūkos aizvien biežāk mēģina izkrāpt slepenu informāciju ar e-pasta vēstuļu palīdzību. Nacionālais e-dienests “Inbox.lv” ir norūpējies par pieaugošo apdraudējumu un aicina izturēties e-pasta lietotājus būt piesardzīgiem, nenododot svarīgus datus trešajām personām.
Nacionālais e-dienests “Inbox.lv” aicina pirms pieslēgšanās portālam vienmēr jāpārbaudīt interneta adresi pārlūkprogrammā, kā arī aicina izmantot tikai „šifrēto ieeja”.
Nacionālais e-dienests “Inbox.lv” arī aicina izvēlēties grūtāk atminamas paroles ar burtu un ciparu kombinācijām, nevis kā paroli izmantot savu lietotāja vārdu, arī vārdu “parole”, “1234” u.c.
Ņemot vērā, ka paroles vajadzīgas daudzos Latvijas interneta resursos, Nacionālais e-dienests “Inbox.lv” aicina katrā no interneta resursiem izvēlēties dažādas paroles, jo ja krāpnieku rīcībā ir nonākusi šāda vienotā parole, tas dod iespēju piekļūt maksimāli lielam lietotāja datu apjomam arī citos interneta resursos.
Diemžēl, parāk daudz klientam svarīgas infomrācijas tiek zaudēta nevis krāpnieku veiklības dēļ, bet gan lietotāju neuzmanības un parāk vieglprātīgās attieksmes dēļ.
Krāpnieciskās vēstules jeb ”phishing” (atvasināts no angļu valodas „fishing” – makšķerēt) tiek sūtītas ar mērķi no lietotājiem izvilināt dažādus konfidenciālus lietotāja datus, piemēram, pieejas paroles internetbankai vai citiem svarīgiem resursiem.
Saņemtās vēstules nereti tiek noformētas lietišķā stilā, radot saņēmējā ticību par sūtījuma autentiskumu. Ilūziju paspilgtina arī informācija par sūtītāju, kas vēstulē var būt maskēta, lai sūtījums izskatītos īsts.
Nacionālajā e-dienestā “Inbox.lv” zināja teikt, ka nereti banku vārdā tiek lūgts nosūtīt maksājumu karšu numurus un CVV kodus, kā arī datus no klienta internetbankas kodu kartes.
Tāpat krāpnieki arī aicina dažādu iemeslu dēļ apmeklēt internetbankai vizuāli līdzīgas viltus lapas, kurās klients, pat nenojauzdams, var nodot savus datus viltvāržu rokās.
Reizēm hakeri uzdodas par e-pasta servera uzturētājiem un cenšas iegūt lietotāja e-pasta konta pieejas datus, vai e-pasta starpniecību datu iegūšanai mēģina inficēt datorus turpmākai datu zagšanai.
Nacionālais e-dienests “Inbox.lv” uzsver, ka nekad nesūta e-pastus ar aicinājumiem sniegt dažādas paroles vai citu konfidenciālu informāciju. Tāpat arī bankas un citi pakalpojumu sniedzēji pa e-pastu vai tālruni nekad nepieprasīs klienta datus, piemēram, internetbankas paroles, kodu karšu numurus, maksājumu kartes numurus un kodus.
Šādas e-pasta vēstules tiek sūtītas visā pasaulē neatkarīgi no izvēlētā e-pakalpojumu sniedzēja, un jo lielāks ir e-dienesta klientu skaits, jo lielākas ir iespējas to vidū atrasties arī krāpniekiem. Taču ļoti daudz kas ir atkarīgs no e-pasta lietotāju informētības par šādiem apdraudējumiem.
Ja lietotājs saņēmis šādu vēstuli, Nacionālais e-dienests “Inbox.lv” lūdz par to informēt palīdzības dienestu (e-pasts support@inbox.lv) vai spiest pogu ”Ziņot par spamu”. Jebkuru šaubu gadījumā jāsazinās ar iestādēm, kas it kā sūtījušas e-pastu, lai pārliecinātos par tā autentiskumu vai ziņotu par viltus vēstuļu izsūtīšanu.
Par Nacionālo e-dienestu Inbox.lv
SIA «Inbokss» interneta portāls www.inbox.lv izveidots 1998.gadā. Šobrīd ar vairāk nekā pieciem miljoniem reģistrētu lietotāju tas ir lielākais interneta portāls Latvijā, kas piedāvā dažādus bezmaksas pakalpojumus. Apmeklētības ziņā pēc «TNS Latvia» un «Gemius» pētījumu datiem portāls ieņem pirmās vietas Latvijas interneta vietņu topā, unikālo lietotāju skaitam pārsniedzot 700 tūkstošus nedēļā un 800 tūkstošus mēnesī.
