Informācija medijiem
Mūsdienu digitālajā laikmetā bērniem un jauniešiem ir piekļuve milzīgam informācijas apjomam, tomēr lielai daļai pietrūkst prasmes to analītiski un kritiski izvērtēt, uzskata eksperti.
Veiksmīgu pieeju šā jautājuma risināšanā ir atradusi Igaunija, skolās ieviešot programmēšanas apmācību jau no agra vecuma.
„Tā bērnos attīsta kritisko domāšanu, kuras apguve ir ļoti nepieciešama. Mūsdienās, kad ārkārtīgi liela daļa visdažādāko procesu primāri notiek virtuālajā vidē, tam, kurš prot programmēt, būs vislabāk saprotams ar kādiem principiem „lietas darbojas”,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas studiju katedras asociētā profesore Ilva Skulte.
Digitālais laikmets ir ietekmējis teju visas sabiedrības mediju lietošanas ieradumus – pieaug nepieciešamība pēc informācijas ātrākas aprites un nemitīgas mijiedarbības.
Ja jaunieši vecumā līdz 24 gadiem jeb tā saucamie „digitālie iedzimtie” virtuālo mediju vairāk izmanto kā palīglīdzekli ideju īstenošanā, izklaidei un socializācijai, tad vecākās paaudzes jeb „digitālo imigrantu” vajadzības ir daudz praktiskākas. Šīs atšķirīgās pieejas medijam nereti arī rada „digitālo plaisu” starp dažādajām paaudzēm.
„Bērni mūsdienās, varētu teikt, jau piedzimst ar prasmi mijiedarboties ar virtuāli vidi. Jaunās tehnoloģijas palīdz tiem attīstīt iztēli un radošo domāšanu, un viņi spēj izmantot visas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Droši var apgalvot, ka internets un digitālās tehnoloģijas nākamajām paaudzēm būs vadošais medijs,” pauž Skulte.
Tikmēr vecākās paaudzes iekļaušanos digitālajā laikmetā veicina jaunākās aplikācijas un mobilās ierīces.
„Tās it kā „iemin” taciņas un atvieglo procesus mazāk pieredzējušajiem interneta lietotājiem, atsevišķas darbības veicot viņu vietā. Tā rezultātā pēdējā laikā aizvien vairāk vērojama tendence, ka pieaug interneta lietotāju skaits iedzīvotāju vidū, kas vecāki par 50 gadiem,” skaidroja SIA „Inbokss” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.
Šādas aktivitātes kopumā veicina to, ka tradicionālie mediji – televīzija, radio un laikraksti – pakāpeniski savu auditoriju zaudē, jo vairs nespēj apmierināt to prasības pēc iesaistes, reakcijas ātruma un dinamikas.
„Vēl augusta beigās pētījumu kompānija „eMarketer” lēsa, ka šogad pirmo reizi ASV iedzīvotāji internetā pavadīs vairāk laika nekā skatoties televīziju. Līdzīgas kopsakarības ir vērojamas arī Latvijā – palielinoties interneta pieejamībai, pakāpeniski pieaug arī tā lietotāju skaits. Atbilstoši „TNS Digital” datiem šā gada pavasarī pēdējā pusgada laikā Latvijā jau 73% iedzīvotāju bija izmantojuši iespēju piekļūt globālajam tīmeklim. Domāju, ka palielinoties „gudro” mobilo ierīču izplatībai un cilvēku vēlmei nepārmaksāt par televīzijas pakalpojumiem, šis rādītājs tikai turpinās pieaugt,” uzskata Griķis.
Eksperti ir vienoti uzskatos, ka skolu programmām un apmācību metodēm ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. It sevišķi jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa pedagogu pieder pie „digitālo imigrantu” paaudzes, kādēļ tiem varētu būt grūti uztvert jauniešu ātro reakciju un saglabāt nepieciešamo dinamiku.
„Mūsu jauniešu konkurētspējas saglabāšanai ir globālajā līmenī kā prioritātei ir jābūt lēmumam valstiskā līmenī. Ir labi, ka daudz tiek pievērsta uzmanība mūžizglītībai un vecākās paaudzes apmācībai dažādu tehnoloģiju lietošanā, tomēr ir jādomā, vai mūsu izglītības sistēma – gan skolās, gan augstskolās, kur tiek kaldināti jaunie pedagogi, – atbilst digitālā laikmeta prasībām,” analizē Griķis.
„Inbox.lv” jau vairāk nekā desmit gadus ir Latvijas lielākais multifunkcionālais portāls, kas saviem lietotājiem piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – sākot no e-pasta un failu apmaiņas pakalpojumiem, beidzot ar izklaidi – spēlēm, iespējām augšupielādēt un dalīties ar savām fotogrāfijām u.tml. Atbilstoši TNS jaunākajiem datiem „Inbox.lv” ir vairāk nekā 806 tūkstošu aktīvo lietotāju, turklāt jau ceturto gadu pēc kārtas „Inbox.lv” ir Latvijas mīlētāko zīmolu TOP3.
Papildu informācija:
Tija Ezeriņa
Public ID group projektu direktore
M: 29719893
E-pasts: tija.ezerina@publicid.lv
